Iekšējā kritika palīdz cilvēkam sasniegt savus mērķus un pārsniegt savas cerības, taču, ja tās ir pārāk daudz, tā ir demotivējoša.
Bieži vien cilvēki jūtas neveiksminieki, pat ja dzīvē ir sasnieguši ievērojamus rezultātus, vai “grauž” sevi par to, ka nav tik veiksmīgi kā citi, ka ir slinki un nav cienīgi, lai viņus mīlētu. Šāda paškritika patiesībā neved pie nekā laba.
Kas jums jāzina par “iekšējo kritiķi”
Izmisuma brīžos cilvēks var ļoti viegli noticēt šādiem skarbiem vārdiem un pašapvainojumiem, ko viņam saka “iekšējais kritiķis”.
“Iekšējam kritiķim patiesībā ir diezgan cēls mērķis: tas rūpējas, lai mūsu pašvērtējums būtu līdzsvarā, taču, ja tas iegūst pārāk lielu varu, tas kļūst par ienaidnieku, nevis palīgu,” skaidro britu psiholoģe Brendija Kola.
Iekšējais kritiķis palīdz cilvēkam sasniegt savus mērķus un pārsniegt savas cerības, bet, ja tā kļūst pārāk daudz, tas cilvēku demotivē un paralizē.
Lasi vēl: Pavasara tendences nestandarta figūrai: ko valkāt plus izmēra sievietēm
“Ir grūti palikt radošam, neatlaidīgam cilvēkam, ja aiz muguras ir kāds, kas jūs pazemo par jebkuru rīcību,” piebilst eksperte.
Tajā pašā laikā psihologi apgalvo, ka mūsu iekšējā balss var runāt tuvinieku vai paziņu vārdos. Piemēram, vecmāmiņas frāzes, kas mūs salīdzina ar klasesbiedriem, vai tēva vārdi, kurš nav pratis uzslavēt.
“Mums var šķist, ka iekšējam kritiķim ir taisnība, jo tas atkārto to, ko jau esam dzirdējuši no mums svarīgiem cilvēkiem. Taču šajā kritikā nav patiesības,” saka psihologi.
Iekšējais kritiķis nav draugs
“Kritika var izpausties dažādos veidos, un pats kritiķis ļoti veikli izvēlas apvainojumus un negatīvus vērtējumus. Taču šie tēli neiztur realitātes pārbaudi. Katrs no mums var darīt muļķīgas vai ļaunas lietas, bet mēs tā dēļ nekļūstam par muļķiem vai ļaundariem,” skaidro psihologi.
Tāpēc, kad nākamreiz dzirdēsiet balsi, kas saka: “Tu esi sliktāks par citiem”, padomājiet, ko jūs atbildētu cilvēkam, kurš apvaino jūsu draugu? Tieši tāpēc iekšējais kritiķis ir jānoliek savā vietā.